3. Tikanipāto

1. Paṭhamavaggo

1. Mūlasuttaṃ

50. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Lobho doso ca moho ca, purisaṃ pāpacetasaṃ;

Hiṃsanti attasambhūtā, tacasāraṃva samphala’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Dhātusuttaṃ

51. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā, bhikkhave, dhātuyo. Katamā tisso? Rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu – imā kho, bhikkhave, tisso dhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Rūpadhātuṃ [rūpadhātu (sabbattha)] pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā;

Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.

‘‘Kāyena amataṃ dhātuṃ, phusayitvā [phussayitvā (syā.), phassayitvā (pī.)] nirūpadhiṃ;

Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;

Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. dutiyaṃ.

3. Paṭhamavedanāsuttaṃ

52. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā –

Imā kho, bhikkhave, tisso vedanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Vedanā ca pajānāti, vedanānañca sambhavaṃ.

‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Vedanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyavedanāsuttaṃ

53. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā , bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā. Sukhā, bhikkhave, vedanā dukkhato daṭṭhabbā; dukkhā vedanā sallato daṭṭhabbā; adukkhamasukhā vedanā aniccato daṭṭhabbā. Yato kho, bhikkhave, bhikkhuno sukhā vedanā dukkhato diṭṭhā hoti, dukkhā vedanā sallato diṭṭhā hoti, adukkhamasukhā vedanā aniccato diṭṭhā hoti; ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘bhikkhu ariyo sammaddaso acchecchi [acchejji (sī. pī.), acchijji (ka.)], taṇhaṃ, vivattayi [vāvattayi (sī. aṭṭha.)] saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yo sukhaṃ dukkhato adda [dakkhi (sī. pī. ka.), adakkhi (syā.)], dukkhamaddakkhi sallato;

Adukkhamasukhaṃ santaṃ, adakkhi naṃ aniccato.

‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Paṭhamaesanāsuttaṃ



3. 三法品
1. 第一品
1. 根本经
50. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有三种不善根。是哪三种？贪是不善根，嗔是不善根，痴是不善根——诸比丘，这就是三种不善根。"世尊说此义。此中如是说：
"贪嗔与愚痴，令人心邪恶；
自生而自害，如果毁其干。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第一。
2. 界经
51. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三界。是哪三界？色界、无色界、灭界——诸比丘，这就是三界。"世尊说此义。此中如是说：
"遍知于色界，不住无色中；
解脱于灭界，此人离死魔。
以身触不死，无依之法界；
舍离诸依著，无漏亲证已；
正觉者宣说，无忧无垢道。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第二。
3. 第一受经
52. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三受。是哪三受？乐受、苦受、不苦不乐受——诸比丘，这就是三受。"世尊说此义。此中如是说：
"正定具正知，佛弟子正念；
了知诸感受，及受生起处。
于彼灭尽处，及趋灭尽道；
诸受灭尽时，比丘无欲寂。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第三。
4. 第二受经
53. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三受。是哪三受？乐受、苦受、不苦不乐受。诸比丘，乐受应视为苦，苦受应视为箭，不苦不乐受应视为无常。诸比丘，当比丘见乐受为苦，见苦受为箭，见不苦不乐受为无常时，诸比丘，此比丘称为'圣者正见者，已断爱，已转离结缚，以正慢现观而作苦之边际'。"世尊说此义。此中如是说：
"谁见乐为苦，见苦如毒箭；
寂静不苦乐，见其为无常。
彼实正见比，由此得解脱；
究竟具胜智，牟尼越瑜伽。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第四。
5. 第一求经

54. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Esanā ca pajānāti, esanānañca sambhavaṃ.

‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Esanānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyaesanāsuttaṃ

55. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāmesanā bhavesanā, brahmacariyesanā saha;

Iti saccaparāmāso, diṭṭhiṭṭhānā samussayā.

‘‘Sabbarāgavirattassa, taṇhakkhayavimuttino;

Esanā paṭinissaṭṭhā, diṭṭhiṭṭhānā samūhatā;

Esanānaṃ khayā bhikkhu, nirāso akathaṃkathī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Paṭhamaāsavasuttaṃ

56. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Samāhito sampajāno, sato buddhassa sāvako;

Āsave ca pajānāti, āsavānañca sambhavaṃ.

‘‘Yattha cetā nirujjhanti, maggañca khayagāminaṃ;

Āsavānaṃ khayā bhikkhu, nicchāto parinibbuto’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Dutiyaāsavasuttaṃ

57. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yassa kāmāsavo khīṇo, avijjā ca virājitā;

Bhavāsavo parikkhīṇo, vippamutto nirūpadhi;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti [savāhananti (bahūsu)].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Taṇhāsuttaṃ

58. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Taṇhāyogena saṃyuttā, rattacittā bhavābhave;

Te yogayuttā mārassa, ayogakkhemino janā;

Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātīmaraṇagāmino.

‘‘Ye ca taṇhaṃ pahantvāna, vītataṇhā [nikkaṇhā ca (sī. ka.)] bhavābhave;

Te ve [te ca (sī. pī. ka.)] pāraṅgatā [pāragatā (ka. sī. syā.)] loke, ye pattā āsavakkhaya’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Māradheyyasuttaṃ



54. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种寻求。是哪三种？欲寻求、有寻求、梵行寻求——诸比丘，这就是三种寻求。"世尊说此义。此中如是说：
"正定具正知，佛弟子正念；
了知诸寻求，及求生起处。
于彼灭尽处，及趋灭尽道；
诸求灭尽时，比丘无欲寂。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第五。
6. 第二寻求经
55. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种寻求。是哪三种？欲寻求、有寻求、梵行寻求——诸比丘，这就是三种寻求。"世尊说此义。此中如是说：
"欲求与有求，及以梵行求；
如是执着真，见处得增长。
离一切贪染，爱尽得解脱；
舍离诸寻求，见处皆除灭；
诸求灭尽已，比丘无疑惑。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第六。
7. 第一漏经
56. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三漏。是哪三种？欲漏、有漏、无明漏——诸比丘，这就是三漏。"世尊说此义。此中如是说：
"正定具正知，佛弟子正念；
了知诸漏流，及漏生起处。
于彼灭尽处，及趋灭尽道；
诸漏灭尽时，比丘无欲寂。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第七。
8. 第二漏经
57. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三漏。是哪三种？欲漏、有漏、无明漏——诸比丘，这就是三漏。"世尊说此义。此中如是说：
"欲漏已灭尽，无明得远离；
有漏已穷尽，解脱无所依；
持此最后身，降伏魔军众。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第八。
9. 爱经
58. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三爱。是哪三种？欲爱、有爱、无有爱——诸比丘，这就是三爱。"世尊说此义。此中如是说：
"爱结所系缚，心着诸有中；
系缚于魔网，众生不安稳；
轮回于生死，往来不休息。
断除诸爱者，离爱于诸有；
度脱世间已，漏尽得解脱。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第九。
10. 魔境经

59. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocati. Katamehi tīhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu asekhena sīlakkhandhena samannāgato hoti, asekhena samādhikkhandhena samannāgato hoti, asekhena paññākkhandhena samannāgato hoti – imehi kho, bhikkhave, tīhi dhammehi samannāgato bhikkhu atikkamma māradheyyaṃ ādiccova virocatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Sīlaṃ samādhi paññā ca, yassa ete subhāvitā;

Atikkamma māradheyyaṃ, ādiccova virocatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Mūladhātu atha vedanā duve, esanā ca duve āsavā duve;

Taṇhāto ca atha [taṇhāto atha (syā.)] māradheyyato, vaggamāhu paṭhamanti muttamanti.

2. Dutiyavaggo

1. Puññakiriyavatthusuttaṃ

60. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūni. Katamāni tīṇi? Dānamayaṃ puññakiriyavatthu, sīlamayaṃ puññakiriyavatthu, bhāvanāmayaṃ puññakiriyavatthu – imāni kho, bhikkhave, tīṇi puññakiriyavatthūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Puññameva so sikkheyya, āyataggaṃ sukhudrayaṃ;

Dānañca samacariyañca, mettacittañca bhāvaye.

‘‘Ete dhamme bhāvayitvā, tayo sukhasamuddaye;

Abyāpajjhaṃ sukhaṃ lokaṃ, paṇḍito upapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Cakkhusuttaṃ

61. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, cakkhūni. Katamāni tīṇi? Maṃsacakkhu, dibbacakkhu, paññācakkhu – imāni kho, bhikkhave, tīṇi cakkhūnī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Maṃsacakkhu dibbacakkhu, paññācakkhu anuttaraṃ;

Etāni tīṇi cakkhūni, akkhāsi purisuttamo.

‘‘Maṃsacakkhussa uppādo, maggo dibbassa cakkhuno;

Yato ñāṇaṃ udapādi, paññācakkhu anuttaraṃ;

Yassa cakkhussa paṭilābhā, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Indriyasuttaṃ

62. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi? Anaññātaññassāmītindriyaṃ, aññindriyaṃ, aññātāvindriyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi indriyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Sekhassa sikkhamānassa, ujumaggānusārino;

Khayasmiṃ paṭhamaṃ ñāṇaṃ, tato aññā anantarā.

‘‘Tato aññā vimuttassa, ñāṇaṃ ve hoti tādino;

Akuppā me vimuttīti, bhavasaṃyojanakkhayā.

‘‘Sa ve [sace (sī. syā.)] indriyasampanno, santo santipade rato;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Addhāsuttaṃ



59. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，具足三法的比丘，超越魔境，如日照耀。是哪三法？诸比丘，此处比丘具足无学戒蕴，具足无学定蕴，具足无学慧蕴——诸比丘，具足这三法的比丘，超越魔境，如日照耀。"世尊说此义。此中如是说：
"戒定与智慧，善修此三者；
超越于魔境，如日光普照。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第十。
第一品终
品摄颂：
根与界及二受，二寻求二漏经；
从爱及魔境起，此说第一品。
2. 第二品
1. 福业事经
60. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种福业事。是哪三种？布施所成福业事，持戒所成福业事，修习所成福业事——诸比丘，这就是三种福业事。"世尊说此义。此中如是说：
"应当修习福，长远生安乐；
修施与持戒，及修慈心行。
修习此三法，增长诸安乐；
智者得往生，无害安乐界。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第一。
2. 眼经
61. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三眼。是哪三种？肉眼、天眼、慧眼——诸比丘，这就是三眼。"世尊说此义。此中如是说：
"肉眼及天眼，无上之慧眼；
此三种眼目，最胜者所说。
肉眼之生起，天眼之道路；
当生起智慧，无上之慧眼；
获得此眼者，解脱一切苦。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第二。
3. 根经
62. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三根。是哪三种？未知当知根、已知根、具知根——诸比丘，这就是三根。"世尊说此义。此中如是说：
"学者正修习，随行于直道；
灭尽初智生，随后生已知。
具知解脱者，如是生智慧；
我解脱不动，有结已断尽。
彼具诸根者，寂静乐寂灭；
持此最后身，降伏魔军众。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第三。
4. 时经

63. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, addhā. Katame tayo? Atīto addhā, anāgato addhā, paccuppanno addhā – ime kho, bhikkhave, tayo addhā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Akkheyyasaññino sattā, akkheyyasmiṃ patiṭṭhitā;

Akkheyyaṃ apariññāya, yogamāyanti maccuno.

‘‘Akkheyyañca pariññāya, akkhātāraṃ na maññati;

Phuṭṭho vimokkho manasā, santipadamanuttaraṃ.

‘‘Sa ve [sace (ka.)] akkheyyasampanno, santo santipade rato;

Saṅkhāyasevī dhammaṭṭho, saṅkhyaṃ nopeti vedagū’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Duccaritasuttaṃ

64. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ, vacīduccaritaṃ, manoduccaritaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ katvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.

‘‘Akatvā kusalaṃ kammaṃ, katvānākusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Sucaritasuttaṃ

65. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ, vacīsucaritaṃ, manosucaritaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasaṃhitaṃ.

‘‘Akatvākusalaṃ kammaṃ, katvāna kusalaṃ bahuṃ;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Soceyyasuttaṃ

66. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, soceyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasoceyyaṃ, vacīsoceyyaṃ, manosoceyyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi soceyyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāyasuciṃ vacīsuciṃ [vācāsuciṃ (ka.)], cetosucimanāsavaṃ;

Suciṃ soceyyasampannaṃ, āhu sabbappahāyina’’nti [āhu ninhātapāpakanti (a. ni. 3.122) yuttataraṃ].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Moneyyasuttaṃ

67. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, moneyyāni. Katamāni tīṇi? Kāyamoneyyaṃ, vacīmoneyyaṃ, manomoneyyaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi moneyyānī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāyamuniṃ vacīmuniṃ, manomunimanāsavaṃ;

Muniṃ moneyyasampannaṃ, āhu ninhātapāpaka’’nti [āhu sabbappahāyinanti (a. ni. 3.123)].

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamarāgasuttaṃ



63. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三时。是哪三种？过去时、未来时、现在时——诸比丘，这就是三时。"世尊说此义。此中如是说：
"众生知可说，安住可说中；
不知可说法，系缚于死魔。
已知可说法，不执著说者；
心触于解脱，无上寂静处。
彼具可说法，寂静乐寂灭；
如法修观察，知者不轮回。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第四。
5. 恶行经
64. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种恶行。是哪三种？身恶行、语恶行、意恶行——诸比丘，这就是三种恶行。"世尊说此义。此中如是说：
"造作身恶行，及诸语恶行；
造作意恶行，及余诸过失。
不行诸善业，多作不善业；
身坏愚钝者，当生于地狱。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第五。
6. 善行经
65. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种善行。是哪三种？身善行、语善行、意善行——诸比丘，这就是三种善行。"世尊说此义。此中如是说：
"远离身恶行，及诸语恶行；
远离意恶行，及余诸过失。
不作不善业，多作诸善业；
身坏智慧者，当生于天界。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第六。
7. 清净经
66. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种清净。是哪三种？身清净、语清净、意清净——诸比丘，这就是三种清净。"世尊说此义。此中如是说：
"身净语亦净，心净无诸漏；
净具清净法，说彼断一切。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第七。
8. 牟尼经
67. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种牟尼法。是哪三种？身牟尼法、语牟尼法、意牟尼法——诸比丘，这就是三种牟尼法。"世尊说此义。此中如是说：
"身牟尼语牟尼，意牟尼无漏；
牟尼具牟尼法，说彼洗诸恶。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第八。
9. 第一贪经

68. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘baddho [bando (bahūsu)] mārassa paṭimukkassa mārapāso yathākāmakaraṇīyo [yathā kāmakaraṇīyo ca (sī. syā. pī. ka.)] pāpimato’. Yassa kassaci, bhikkhave, rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘abaddho mārassa omukkassa mārapāso na yathā kāmakaraṇīyo [na yathākāmakaraṇīyo ca (syā.)] pāpimato’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Taṃ bhāvitattaññataraṃ, brahmabhūtaṃ tathāgataṃ;

Buddhaṃ verabhayātītaṃ, āhu sabbappahāyina’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Dutiyarāgasuttaṃ

69. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo appahīno, doso appahīno, moho appahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, na ‘atari [atiṇṇo (ka. sī. ka.)] samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ’. Yassa kassaci, bhikkhave, bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā rāgo pahīno, doso pahīno, moho pahīno – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ‘atari samuddaṃ saūmiṃ savīciṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, tiṇṇo pāraṅgato [pāragato (sī. aṭṭha. syā.)] thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yassa rāgo ca doso ca, avijjā ca virājitā;

Somaṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ, saūmibhayaṃ duttaraṃ accatāri.

‘‘Saṅgātigo maccujaho nirūpadhi, pahāsi dukkhaṃ apunabbhavāya;

Atthaṅgato so na pamāṇameti, amohayi maccurājanti brūmī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Dutiyo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Puññaṃ cakkhu atha indriyāni [atthindriyā (syā.)], addhā ca caritaṃ duve soci [suci (syā.)];

Muno [mune (syā.)] atha rāgaduve, puna vaggamāhu dutiyamuttamanti.

3. Tatiyavaggo

1. Micchādiṭṭhikasuttaṃ



68. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，若有任何人未断贪、未断嗔、未断痴——诸比丘，此说为'被缚于魔，被戴上魔索，随魔意行'。诸比丘，若有任何人已断贪、已断嗔、已断痴——诸比丘，此说为'不被缚于魔，已脱魔索，不随魔意行'。"世尊说此义。此中如是说：
"贪嗔与无明，悉已远离者；
彼修习成就，如来成梵天；
佛超怨畏者，说彼断一切。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第九。
10. 第二贪经
69. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，若有任何比丘或比丘尼未断贪、未断嗔、未断痴——诸比丘，此说为'未度海洋，有浪有波，有漩有兽有鬼'。诸比丘，若有任何比丘或比丘尼已断贪、已断嗔、已断痴——诸比丘，此说为'已度海洋，有浪有波，有漩有兽有鬼，已度彼岸，立于陆地成婆罗门'。"世尊说此义。此中如是说：
"贪嗔与无明，悉已远离者；
度此难度海，有兽鬼波浪。
超越诸系缚，离死无所依；
舍苦不再生，灭尽无可量；
我说彼已然，迷惑死魔王。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第十。
第二品终
品摄颂：
福业及眼根，根时与二行；
清净牟尼贪，此说第二品。
3. 第三品
1. 邪见经

70. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Micchā manaṃ paṇidhāya, micchā vācañca bhāsiya [micā vācaṃ abhāsiya (sabbattha)];

Micchā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.

‘‘Appassutāpuññakaro [appassutopuññakaro (sī.), appassuto apuññakaro (syā. pī.)], appasmiṃ idha jīvite;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Sammādiṭṭhikasuttaṃ

71. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā.

‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi. Diṭṭhā mayā , bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā. Api ca, bhikkhave, yadeva sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tadevāhaṃ vadāmi.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Sammā manaṃ paṇidhāya, sammā vācañca bhāsiya [sammā vācaṃ abhāsiya (sabbattha)];

Sammā kammāni katvāna, kāyena idha puggalo.

‘‘Bahussuto puññakaro, appasmiṃ idha jīvite;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Nissaraṇiyasuttaṃ

72. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā, bhikkhave, nissaraṇiyā [nissāraṇīyā (a. ni. 

70. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，我已见众生具足身恶行、具足语恶行、具足意恶行、诽谤圣者、持邪见、受持邪见业。他们身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。
诸比丘，我说此非从其他沙门、婆罗门处所闻。诸比丘，我已见众生具足身恶行、具足语恶行、具足意恶行、诽谤圣者、持邪见、受持邪见业。他们身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。而且，诸比丘，我只说我自己所知、所见、所证。
诸比丘，我已见众生具足身恶行、具足语恶行、具足意恶行、诽谤圣者、持邪见、受持邪见业。他们身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。"世尊说此义。此中如是说：
"邪意所导引，邪语所宣说；
邪业所造作，此人身行持。
少闻无福德，此生寿命促；
身坏愚钝者，当生于地狱。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第一。
71. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，我已见众生具足身善行、具足语善行、具足意善行、不诽谤圣者、持正见、受持正见业。他们身坏命终后，生于善趣、天界。
诸比丘，我说此非从其他沙门、婆罗门处所闻。诸比丘，我已见众生具足身善行、具足语善行、具足意善行、不诽谤圣者、持正见、受持正见业。他们身坏命终后，生于善趣、天界。而且，诸比丘，我只说我自己所知、所见、所证。
诸比丘，我已见众生具足身善行、具足语善行、具足意善行、不诽谤圣者、持正见、受持正见业。他们身坏命终后，生于善趣、天界。"世尊说此义。此中如是说：
"正意所导引，正语所宣说；
正业所造作，此人身行持。
多闻具福德，此生寿命促；
身坏智慧者，当生于天界。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第二。
3. 出离经
72. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有此三种出离。是哪三种？

5.200)] dhātuyo. Katamā tisso? Kāmānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ nekkhammaṃ, rūpānametaṃ nissaraṇaṃ yadidaṃ āruppaṃ, yaṃ kho pana kiñci bhūtaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ nirodho tassa nissaraṇaṃ – imā kho, bhikkhave, tisso nissaraṇiyā dhātuyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāmanissaraṇaṃ ñatvā, rūpānañca atikkamaṃ;

Sabbasaṅkhārasamathaṃ, phusaṃ ātāpi sabbadā.

‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Santatarasuttaṃ

73. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Rūpehi, bhikkhave, arūpā [āruppā (sī.)] santatarā, arūpehi nirodho santataro’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Ye ca rūpūpagā sattā, ye ca arūpaṭṭhāyino [āruppaṭṭhāyino (sī.)];

Nirodhaṃ appajānantā, āgantāro punabbhavaṃ.

‘‘Ye ca rūpe pariññāya, arūpesu asaṇṭhitā;

Nirodhe ye vimuccanti, te janā maccuhāyino.

‘‘Kāyena amataṃ dhātuṃ, phusayitvā nirūpadhiṃ;

Upadhippaṭinissaggaṃ, sacchikatvā anāsavo;

Deseti sammāsambuddho, asokaṃ virajaṃ pada’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Puttasuttaṃ



"诸比丘，有此三种出离界。是哪三种？出离欲界即是出离，出离色界即是无色，凡是已生、已造、缘起者，其灭尽即是出离——诸比丘，这就是三种出离界。"世尊说此义。此中如是说：
"了知离欲界，超越诸色界；
寂灭诸行法，常精进触证。
彼实正见比，由此得解脱；
究竟具胜智，牟尼越瑜伽。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第三。
4. 寂静经
73. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，无色界较色界更寂静，灭界较无色界更寂静。"世尊说此义。此中如是说：
"有色众生者，无色界住者；
不知灭尽法，还来受后有。
若遍知色界，不住无色中；
解脱于灭界，此人离死魔。
以身触不死，无依之法界；
舍离诸依著，无漏亲证已；
正觉者宣说，无忧无垢道。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第四。
5. 子经

74. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, puttā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Atijāto, anujāto, avajātoti.

‘‘Kathañca , bhikkhave, putto atijāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti na buddhaṃ saraṇaṃ gatā, na dhammaṃ saraṇaṃ gatā, na saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā appaṭiviratā, adinnādānā appaṭiviratā, kāmesumicchācārā appaṭiviratā, musāvādā appaṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭiviratā, dussīlā pāpadhammā. Putto ca nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto atijāto hoti.

‘‘Kathañca , bhikkhave, putto anujāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Puttopi nesaṃ hoti buddhaṃ saraṇaṃ gato, dhammaṃ saraṇaṃ gato, saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā paṭivirato, adinnādānā paṭivirato, kāmesumicchācārā paṭivirato, musāvādā paṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭivirato, sīlavā kalyāṇadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto anujāto hoti.

‘‘Kathañca , bhikkhave, putto avajāto hoti? Idha, bhikkhave, puttassa mātāpitaro honti buddhaṃ saraṇaṃ gatā, dhammaṃ saraṇaṃ gatā, saṅghaṃ saraṇaṃ gatā; pāṇātipātā paṭiviratā, adinnādānā paṭiviratā, kāmesumicchācārā paṭiviratā, musāvādā paṭiviratā, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā paṭiviratā, sīlavanto kalyāṇadhammā. Putto ca nesaṃ hoti na buddhaṃ saraṇaṃ gato, na dhammaṃ saraṇaṃ gato, na saṅghaṃ saraṇaṃ gato; pāṇātipātā appaṭivirato, adinnādānā appaṭivirato, kāmesumicchācārā appaṭivirato, musāvādā appaṭivirato, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā appaṭivirato, dussīlo pāpadhammo. Evaṃ kho, bhikkhave, putto avajāto hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puttā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Atijātaṃ anujātaṃ, puttamicchanti paṇḍitā;

Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.

‘‘Ete kho puttā lokasmiṃ, ye bhavanti upāsakā;

Saddhā sīlena sampannā, vadaññū vītamaccharā;

Cando abbhaghanā mutto, parisāsu virocare’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Avuṭṭhikasuttaṃ



74. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，世间有此三种儿子。是哪三种？胜于父母者、如父母者、劣于父母者。
诸比丘，如何是胜于父母的儿子？此处，诸比丘，儿子的父母不皈依佛，不皈依法，不皈依僧；不离杀生，不离不与取，不离欲邪行，不离妄语，不离饮酒放逸处，破戒恶法。而他们的儿子皈依佛，皈依法，皈依僧；离杀生，离不与取，离欲邪行，离妄语，离饮酒放逸处，持戒具善法。诸比丘，如是为胜于父母的儿子。
诸比丘，如何是如父母的儿子？此处，诸比丘，儿子的父母皈依佛，皈依法，皈依僧；离杀生，离不与取，离欲邪行，离妄语，离饮酒放逸处，持戒具善法。他们的儿子也皈依佛，皈依法，皈依僧；离杀生，离不与取，离欲邪行，离妄语，离饮酒放逸处，持戒具善法。诸比丘，如是为如父母的儿子。
诸比丘，如何是劣于父母的儿子？此处，诸比丘，儿子的父母皈依佛，皈依法，皈依僧；离杀生，离不与取，离欲邪行，离妄语，离饮酒放逸处，持戒具善法。而他们的儿子不皈依佛，不皈依法，不皈依僧；不离杀生，不离不与取，不离欲邪行，不离妄语，不离饮酒放逸处，破戒恶法。诸比丘，如是为劣于父母的儿子。诸比丘，这就是世间存在的三种儿子。"世尊说此义。此中如是说：
"智者欲求子，胜父或似父；
不欲劣于父，污家之子者。
此等优婆塞，为世间子者；
信戒皆具足，能施离悭垢；
如月离云翳，众中极光耀。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第五。
6. 无雨经

75. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame tayo? Avuṭṭhikasamo , padesavassī, sabbatthābhivassī.

‘‘Kathañca , bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaññeva na dātā hoti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ [… vaṇibbakayācakānaṃ (sī.)] annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo avuṭṭhikasamo hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ekaccānaṃ dātā (hoti) [( ) natthi syāmapotthake], ekaccānaṃ na dātā hoti samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo padesavassī hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo sabbesaṃva deti, samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavanibbakayācakānaṃ annaṃ pānaṃ vatthaṃ yānaṃ mālāgandhavilepanaṃ seyyāvasathapadīpeyyaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, puggalo sabbatthābhivassī hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā santo saṃvijjamānā lokasmi’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Na samaṇe na brāhmaṇe, na kapaṇaddhikavanibbake;

Laddhāna saṃvibhājeti, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Taṃ ve avuṭṭhikasamoti, āhu naṃ purisādhamaṃ.

‘‘Ekaccānaṃ na dadāti, ekaccānaṃ pavecchati;

Taṃ ve padesavassīti, āhu medhāvino janā.

‘‘Subhikkhavāco puriso, sabbabhūtānukampako;

Āmodamāno pakireti, detha dethāti bhāsati.

‘‘Yathāpi megho thanayitvā, gajjayitvā pavassati;

Thalaṃ ninnañca pūreti, abhisandantova [abhisandentova (?)] vārinā.

‘‘Evameva idhekacco, puggalo hoti tādiso;

Dhammena saṃharitvāna, uṭṭhānādhigataṃ dhanaṃ;

Tappeti annapānena, sammā patte vanibbake’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Sukhapatthanāsuttaṃ



75. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，世间有此三种人。是哪三种？如无雨者，局部降雨者，普遍降雨者。
诸比丘，如何是如无雨的人？此处，诸比丘，有人对一切沙门、婆罗门、贫困、旅人、乞丐、求助者都不施予饮食、衣服、车乘、花鬘、香料、涂油、床具、住所、灯明。诸比丘，如是为如无雨的人。
诸比丘，如何是局部降雨的人？此处，诸比丘，有人对某些沙门、婆罗门、贫困、旅人、乞丐、求助者施予饮食、衣服、车乘、花鬘、香料、涂油、床具、住所、灯明，对某些则不施予。诸比丘，如是为局部降雨的人。
诸比丘，如何是普遍降雨的人？此处，诸比丘，有人对一切沙门、婆罗门、贫困、旅人、乞丐、求助者都施予饮食、衣服、车乘、花鬘、香料、涂油、床具、住所、灯明。诸比丘，如是为普遍降雨的人。诸比丘，这就是世间存在的三种人。"世尊说此义。此中如是说：
"不分施饮食，于沙门婆罗，
贫困诸乞士，得而不布施；
说此如无雨，是为最下人。
对某些不施，对某些则予；
智者说此人，如局部降雨。
善语施与人，慈悲诸众生；
欢喜常宣说，布施布施言。
如云雷轰鸣，雨降遍大地；
低洼皆充满，流水悉盈溢。
如是有此人，正当得此财；
如法所积聚，勤劳所获得；
饮食皆满足，正求乞士众。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第六。
7. 乐求经

76. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Katamāni tīṇi? Pasaṃsā me āgacchatūti [āgacchantūti (syā.)] sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, bhogā me uppajjantūti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjissāmīti sīlaṃ rakkheyya paṇḍito. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sukhāni patthayamāno sīlaṃ rakkheyya paṇḍito’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Sīlaṃ rakkheyya medhāvī, patthayāno tayo sukhe;

Pasaṃsaṃ vittalābhañca, pecca sagge pamodanaṃ.

‘‘Akarontopi ce pāpaṃ, karontamupasevati;

Saṅkiyo hoti pāpasmiṃ, avaṇṇo cassa rūhati.

‘‘Yādisaṃ kurute mittaṃ, yādisaṃ cūpasevati;

Sa ve tādisako hoti, sahavāso hi [sahavāsopi (sī. ka.)] tādiso.

‘‘Sevamāno sevamānaṃ, samphuṭṭho samphusaṃ paraṃ;

Saro diddho kalāpaṃva, alittamupalimpati;

Upalepabhayā [upalimpabhayā (ka.)] dhīro, neva pāpasakhā siyā.

‘‘Pūtimacchaṃ kusaggena, yo naro upanayhati;

Kusāpi pūti vāyanti, evaṃ bālūpasevanā.

‘‘Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;

Pattāpi surabhi vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.

‘‘Tasmā pattapuṭasseva [palāsapuṭasseva (pī. ka.)], ñatvā sampākamattano;

Asante nupaseveyya, sante seveyya paṇḍito;

Asanto nirayaṃ nenti, santo pāpenti suggati’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Bhidurasuttaṃ

77. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Bhidurāyaṃ [bhindantāyaṃ (syā. pī. ka.)], bhikkhave, kāyo, viññāṇaṃ virāgadhammaṃ, sabbe upadhī aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāyañca bhiduraṃ [bhindantaṃ (syā. pī. ka.)] ñatvā, viññāṇañca virāgunaṃ [virāgikaṃ (ka. sī.), pabhaṅguṇaṃ (syā.)];

Upadhīsu bhayaṃ disvā, jātimaraṇamaccagā;

Sampatvā paramaṃ santiṃ, kālaṃ kaṅkhati bhāvitatto’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dhātusosaṃsandanasuttaṃ



76. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，智者希求此三种快乐，应当护持戒行。是哪三种？智者应护戒以求'愿我得称赞'，智者应护戒以求'愿我得财富'，智者应护戒以求'愿我身坏命终后，生于善趣、天界'。诸比丘，智者希求此三种快乐，应当护持戒行。"世尊说此义。此中如是说：
"智者护戒行，希求三种乐；
名誉及财富，死后生天乐。
纵不作恶业，亲近作恶者；
恶嫌疑随生，恶名亦增长。
结交何等友，亲近何等人；
彼成如是人，伴侣同其类。
亲近相交者，互相有接触；
如箭沾毒药，清净被污染；
智者畏污染，不交恶知识。
若人以茅草，包裹腐鱼时；
茅草亦腐臭，如近愚痴人。
若人以树叶，包裹多伽罗；
叶亦生香气，如近智慧人。
是故如叶包，知己之成熟；
不亲近恶者，智者近善人；
恶者引地狱，善者导善趣。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第七。
8. 脆弱经
77. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，此身脆弱，识性离贪，一切依著无常、苦、变易。"世尊说此义。此中如是说：
"知身性脆弱，识趣离贪法；
见依著可畏，超越生与死；
证得最上寂，修者待时至。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第八。
9. 界相应经

78. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dhātuso, bhikkhave, sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti.

‘‘Atītampi, bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandiṃsu samiṃsu.

‘‘Anāgatampi , bhikkhave, addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandissanti samessanti.

‘‘Etarahipi, bhikkhave, paccuppanaṃ addhānaṃ dhātusova sattā sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti. Hīnādhimuttikā sattā hīnādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samenti, kalyāṇādhimuttikā sattā kalyāṇādhimuttikehi sattehi saddhiṃ saṃsandanti samentī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Saṃsaggā vanatho jāto, asaṃsaggena chijjati;

Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave.

‘‘Evaṃ kusītamāgamma, sādhujīvīpi sīdati;

Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.

‘‘Pavivittehi ariyehi, pahitattehi jhāyibhi;

Niccaṃ āraddhavīriyehi, paṇḍitehi sahāvase’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Parihānasuttaṃ

79. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu kammārāmo hoti, kammarato, kammārāmatamanuyutto; bhassārāmo hoti, bhassarato, bhassārāmatamanuyutto; niddārāmo hoti, niddārato, niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti.

‘‘Tayome, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Idha, bhikkhave, sekho bhikkhu na kammārāmo hoti, na kammarato, na kammārāmatamanuyutto; na bhassārāmo hoti, na bhassarato, na bhassārāmatamanuyutto; na niddārāmo hoti, na niddārato , na niddārāmatamanuyutto. Ime kho, bhikkhave, tayo dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kammārāmo bhassārāmo [bhassarato (sabbatha)], niddārāmo ca uddhato;

Abhabbo tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttamaṃ.

‘‘Tasmā hi appakiccassa, appamiddho anuddhato;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Tatiyo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Dve diṭṭhī nissaraṇaṃ rūpaṃ, putto avuṭṭhikena ca;

Sukhā ca bhiduro [bhindanā (sabbattha)] dhātu, parihānena te dasāti.

4. Catutthavaggo

1. Vitakkasuttaṃ



78. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，众生依界与众生相融合相应。志趣低劣的众生与志趣低劣的众生相融合相应，志趣善良的众生与志趣善良的众生相融合相应。
诸比丘，过去世众生也依界与众生相融合相应。志趣低劣的众生与志趣低劣的众生相融合相应，志趣善良的众生与志趣善良的众生相融合相应。
诸比丘，未来世众生也将依界与众生相融合相应。志趣低劣的众生将与志趣低劣的众生相融合相应，志趣善良的众生将与志趣善良的众生相融合相应。
诸比丘，现在世众生也依界与众生相融合相应。志趣低劣的众生与志趣低劣的众生相融合相应，志趣善良的众生与志趣善良的众生相融合相应。"世尊说此义。此中如是说：
"由交往生缠，离交往则断；
如乘小木筏，沉没于大海。
如是近懈怠，善人亦沉沦；
是故应远离，懈怠少精进。
应与离群圣，精进修禅者；
常勤励精进，智者共同住。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第九。
10. 退失经
79. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有三法导致有学比丘退失。是哪三法？此处，诸比丘，有学比丘乐于事务，喜爱事务，专注于乐事务；乐于谈论，喜爱谈论，专注于乐谈论；乐于睡眠，喜爱睡眠，专注于乐睡眠。诸比丘，这三法导致有学比丘退失。
诸比丘，有三法导致有学比丘不退失。是哪三法？此处，诸比丘，有学比丘不乐于事务，不喜爱事务，不专注于乐事务；不乐于谈论，不喜爱谈论，不专注于乐谈论；不乐于睡眠，不喜爱睡眠，不专注于乐睡眠。诸比丘，这三法导致有学比丘不退失。"世尊说此义。此中如是说：
"乐事务谈论，乐睡眠掉举；
如是诸比丘，不能证菩提。
是故少事务，少睡不掉举；
如是诸比丘，能证最菩提。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第十。
第三品终
品摄颂：
二见与出离，色子及无雨；
乐求与脆弱，界退失十经。
4. 第四品
1. 寻经

80. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, akusalavitakkā. Katame tayo? Anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko, parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā’’ti . Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Anavaññattisaṃyutto, lābhasakkāragāravo;

Sahanandī amaccehi, ārā saṃyojanakkhayā.

‘‘Yo ca puttapasuṃ hitvā, vivāhe saṃharāni [saṅgahāni (ka. sī. syā. pī.)] ca;

Bhabbo so tādiso bhikkhu, phuṭṭhuṃ sambodhimuttama’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Sakkārasuttaṃ

81. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

‘‘Taṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, nāññassa samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sutvā vadāmi; ( ) [(diṭṭhā mayā bhikkhave sattā sakkārena abhibhūtā. …pe… asakkārena abhibhūtā …pe… sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā pariyādinnacittā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.) (syā.) purimavagge micchādiṭṭhikasammādiṭṭhikasuttehi pana sameti, anvayabyatirekavākyānaṃ pana anantaritattā pāsaṃsatarā.)] api ca, bhikkhave, yadeva me sāmaṃ ñātaṃ sāmaṃ diṭṭhaṃ sāmaṃ viditaṃ tamevāhaṃ vadāmi.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā asakkārena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, sattā sakkārena ca asakkārena ca tadubhayena abhibhūtā, pariyādinnacittā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yassa sakkariyamānassa, asakkārena cūbhayaṃ;

Samādhi na vikampati, appamādavihārino [appamāṇavihārino (sī. aṭṭha.)].

‘‘Taṃ jhāyinaṃ sātatikaṃ, sukhumaṃ diṭṭhivipassakaṃ ;

Upādānakkhayārāmaṃ, āhu sappuriso itī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Devasaddasuttaṃ



80. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有三种不善寻。是哪三种？与自尊相应的寻，与利养、恭敬、称誉相应的寻，与不怜悯他人相应的寻。诸比丘，这就是三种不善寻。"世尊说此义。此中如是说：
"执着于自尊，贪求名利敬；
乐与友人聚，远离结缚尽。
舍子及牲畜，舍弃诸婚姻；
如是诸比丘，能证最菩提。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第一。
81. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，我见众生为恭敬所征服，心被占据，身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。
诸比丘，我见众生为轻慢所征服，心被占据，身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。
诸比丘，我见众生为恭敬与轻慢二者所征服，心被占据，身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。
诸比丘，我说此非从其他沙门、婆罗门处所闻。而且，诸比丘，我只说我自己所知、所见、所证。
诸比丘，我见众生为恭敬所征服，心被占据，身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。
诸比丘，我见众生为轻慢所征服，心被占据，身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。
诸比丘，我见众生为恭敬与轻慢二者所征服，心被占据，身坏命终后，生于恶处、恶趣、堕处、地狱。"世尊说此义。此中如是说：
"虽受人恭敬，或遭受轻慢；
定心不动摇，住不放逸者。
常修禅定人，细观诸见解；
乐灭诸执取，是名善丈夫。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第二。
3. 天声经

82. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāya. Katame tayo? Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya ceteti, tasmiṃ samaye [tasmiṃ bhikkhave samaye (pī. ka.)] devesu devasaddo niccharati – ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmāya cetetī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati – ‘eso ariyasāvako mārena saddhiṃ saṅgāmetī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, yasmiṃ samaye ariyasāvako āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, tasmiṃ samaye devesu devasaddo niccharati – ‘eso ariyasāvako vijitasaṅgāmo tameva saṅgāmasīsaṃ abhivijiya ajjhāvasatī’ti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo devesu devasaddo niccharati samayā samayaṃ upādāya. Ime kho, bhikkhave, tayo devesu devasaddā niccharanti samayā samayaṃ upādāyā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Disvā vijitasaṅgāmaṃ, sammāsambuddhasāvakaṃ;

Devatāpi namassanti, mahantaṃ vītasāradaṃ.

‘‘Namo te purisājañña, yo tvaṃ dujjayamajjhabhū;

Jetvāna maccuno senaṃ, vimokkhena anāvaraṃ.

‘‘Iti hetaṃ namassanti, devatā pattamānasaṃ;

Tañhi tassa na passanti, yena maccuvasaṃ vaje’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Pañcapubbanimittasuttaṃ



82. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有三种时节，诸天中发出天声。是哪三种？诸比丘，当圣弟子剃除须发，披着袈裟衣，欲从在家出家无家时，诸天中发出天声——'此圣弟子决意与魔罗作战。'诸比丘，这是第一种时节，诸天中发出天声。
复次，诸比丘，当圣弟子致力修习七觉支法时，诸天中发出天声——'此圣弟子正在与魔罗作战。'诸比丘，这是第二种时节，诸天中发出天声。
复次，诸比丘，当圣弟子因诸漏尽，于现法中自证知、现证、具足住于无漏心解脱、慧解脱时，诸天中发出天声——'此圣弟子已胜利作战，住于战场之首。'诸比丘，这是第三种时节，诸天中发出天声。诸比丘，这就是三种时节，诸天中发出天声。"世尊说此义。此中如是说：
"见正觉弟子，胜利战场已；
诸天亦敬礼，大士离恐惧。
礼敬人中雄，克服难胜者；
战胜死魔军，解脱无障碍。
如是诸天神，礼敬心满足；
彼见不得道，死魔所支配。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第三。
4. 五前相经

83. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Yadā, bhikkhave, devo devakāyā cavanadhammo hoti, pañcassa pubbanimittāni pātubhavanti – mālā milāyanti, vatthāni kilissanti, kacchehi sedā muccanti, kāye dubbaṇṇiyaṃ okkamati, sake devo devāsane nābhiramatīti. Tamenaṃ, bhikkhave, devā ‘cavanadhammo ayaṃ devaputto’ti iti viditvā tīhi vācāhi anumodenti [anumodanti (sī. syā. pī.)] – ‘ito, bho, sugatiṃ gaccha, sugatiṃ gantvā suladdhalābhaṃ labha, suladdhalābhaṃ labhitvā suppatiṭṭhito bhavāhī’’’ti.

Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kinnu kho, bhante, devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; kiñca, bhante, devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ ; kiṃ pana, bhante, devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta’’nti?

‘‘Manussattaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (syā. pī.)], devānaṃ sugatigamanasaṅkhātaṃ; yaṃ manussabhūto samāno tathāgatappavedite dhammavinaye saddhaṃ paṭilabhati. Idaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (syā. pī.)], devānaṃ suladdhalābhasaṅkhātaṃ; sā kho panassa saddhā niviṭṭhā hoti mūlajātā patiṭṭhitā daḷhā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. Idaṃ kho, bhikkhu [bhikkhave (syā. pī.)], devānaṃ suppatiṭṭhitasaṅkhāta’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yadā devo devakāyā, cavati āyusaṅkhayā;

Tayo saddā niccharanti, devānaṃ anumodataṃ.

‘‘‘Ito bho sugatiṃ gaccha, manussānaṃ sahabyataṃ;

Manussabhūto saddhamme, labha saddhaṃ anuttaraṃ.

‘‘‘Sā te saddhā niviṭṭhassa, mūlajātā patiṭṭhitā;

Yāvajīvaṃ asaṃhīrā, saddhamme suppavedite.

‘‘‘Kāyaduccaritaṃ hitvā, vacīduccaritāni ca;

Manoduccaritaṃ hitvā, yañcaññaṃ dosasañhitaṃ.

‘‘‘Kāyena kusalaṃ katvā, vācāya kusalaṃ bahuṃ;

Manasā kusalaṃ katvā, appamāṇaṃ nirūpadhiṃ.

‘‘‘Tato opadhikaṃ puññaṃ, katvā dānena taṃ bahuṃ;

Aññepi macce saddhamme, brahmacariye nivesaya’ [nivesaye (sī. syā.)].

‘‘Imāya anukampāya, devā devaṃ yadā vidū;

Cavantaṃ anumodenti, ehi deva punappuna’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Bahujanahitasuttaṃ



83. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，当天人将从天界命终时，五种前相出现：花鬘凋萎，衣服染垢，腋下流汗，身体失色，天人不乐住于天座。诸比丘，诸天知道'此天子将命终'，以三句话随喜——'愿君往生善趣，往生善趣后得善利，得善利后愿能安住。'"
如是说已，一比丘问世尊："尊者，何谓诸天所说的往生善趣？何谓诸天所说的得善利？何谓诸天所说的安住？"
"比丘，得人身是诸天所说的往生善趣；成为人后，于如来所说法律中得信心，这是诸天所说的得善利；而其信心已确立，已生根，已安住，坚固不动，不为沙门、婆罗门、天、魔、梵或世间任何者所动摇，这是诸天所说的安住。"世尊说此义。此中如是说：
"当天人寿尽，命终离天界；
三声皆发出，诸天同随喜。
'善趣愿往生，得生人间界；
成人正法中，获得最上信。
彼信既确立，根生而安住；
终生不可动，善说正法中。
舍身恶行已，舍语恶行已；
舍意恶行已，及诸过失事。
身行诸善业，语行众善业；
意行诸善业，无量无执著。
复以布施行，广修诸福业；
引导诸众生，入正法梵行。'
诸天以慈悲，见天人命终；
随喜而祝愿，愿再来天界。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第四。
5. 众生利益经

84. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Katame tayo? Idha, bhikkhave, tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu [satthuno (syā.)] sāvako arahaṃ hoti khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, dutiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, tasseva satthu sāvako sekho hoti pāṭipado bahussuto sīlavatūpapanno. Sopi [so (?)] dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Ayaṃ, bhikkhave, tatiyo puggalo loke uppajjamāno uppajjati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Ime kho, bhikkhave, tayo puggalā loke uppajjamānā uppajjanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussāna’’nti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Satthā hi loke paṭhamo mahesi, tassanvayo sāvako bhāvitatto;

Athāparo pāṭipadopi sekho, bahussuto sīlavatūpapanno.

‘‘Ete tayo devamanussaseṭṭhā, pabhaṅkarā dhammamudīrayantā;

Apāpuranti [apāpurenti (ka.)] amatassa dvāraṃ, yogā pamocenti [yāgā pamuccanti (sī.), yogā mocanti (syā.)] hujjanaṃ te.

‘‘Ye satthavāhena anuttarena, sudesitaṃ maggamanukkamanti [maggamanuggamanti (sī. ka.)];

Idheva dukkhassa karonti antaṃ, ye appamattā sugatassa sāsane’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Asubhānupassīsuttaṃ



84. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"此三种人出现于世时，是为众多人的利益，众多人的安乐，为怜悯世间，为天人的义利、福祉与安乐。是哪三种？此处，诸比丘，如来出现于世，是阿罗汉、正等正觉者、明行具足、善逝、世间解、无上士、调御丈夫、天人师、佛、世尊。他宣说法，初善、中善、后善，具足义理、文句，开显完全圆满清净的梵行。诸比丘，这是第一种人出现于世时，是为众多人的利益，众多人的安乐，为怜悯世间，为天人的义利、福祉与安乐。
复次，诸比丘，彼师的弟子是阿罗汉，诸漏已尽，所作已办，舍去重担，达到目标，尽诸有结，正智解脱。他宣说法，初善、中善、后善，具足义理、文句，开显完全圆满清净的梵行。诸比丘，这是第二种人出现于世时，是为众多人的利益，众多人的安乐，为怜悯世间，为天人的义利、福祉与安乐。
复次，诸比丘，彼师的弟子是有学，在道上，多闻具戒。他也宣说法，初善、中善、后善，具足义理、文句，开显完全圆满清净的梵行。诸比丘，这是第三种人出现于世时，是为众多人的利益，众多人的安乐，为怜悯世间，为天人的义利、福祉与安乐。诸比丘，这三种人出现于世时，是为众多人的利益，众多人的安乐，为怜悯世间，为天人的义利、福祉与安乐。"世尊说此义。此中如是说：
"导师世间第一大仙，随从弟子修习具足；
复有学人在修道中，多闻具足诸戒德行。
此三天人中最胜者，放光宣说微妙法义；
开启甘露不死之门，解脱众生诸系缚苦。
随从无上善导师教，善说道路正随顺行；
即于此世尽诸苦边，不放逸者善逝教中。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第五。
6. 不净观经

85. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Asubhānupassī, bhikkhave, kāyasmiṃ viharatha; ānāpānassati ca vo ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhitā hotu; sabbasaṅkhāresu aniccānupassino viharatha. Asubhānupassīnaṃ, bhikkhave, kāyasmiṃ viharataṃ yo subhāya dhātuyā rāgānusayo so pahīyati [pahiyyati (ka.)]. Ānāpānassatiyā ajjhattaṃ parimukhaṃ sūpaṭṭhititāya ye bāhirā vitakkāsayā vighātapakkhikā, te na honti. Sabbasaṅkhāresu aniccānupassīnaṃ viharataṃ yā avijjā sā pahīyati, yā vijjā sā uppajjatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Asubhānupassī kāyasmiṃ, ānāpāne paṭissato;

Sabbasaṅkhārasamathaṃ, passaṃ ātāpi sabbadā.

‘‘Sa ve sammaddaso bhikkhu, yato tattha vimuccati;

Abhiññāvosito santo, sa ve yogātigo munī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Dhammānudhammapaṭipannasuttaṃ

86. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dhammānudhammapaṭipannassa bhikkhuno ayamanudhammo hoti veyyākaraṇāya – dhammānudhammapaṭipannoyanti bhāsamāno dhammaññeva bhāsati no adhammaṃ, vitakkayamāno vā dhammavitakkaññeva vitakketi no adhammavitakkaṃ, tadubhayaṃ vā pana abhinivejjetvā upekkhako viharati sato sampajāno’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Dhammārāmo dhammarato, dhammaṃ anuvicintayaṃ;

Dhammaṃ anussaraṃ bhikkhu, saddhammā na parihāyati.

‘‘Caraṃ vā yadi vā tiṭṭhaṃ, nisinno uda vā sayaṃ;

Ajjhattaṃ samayaṃ cittaṃ, santimevādhigacchatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

8. Andhakaraṇasuttaṃ



85. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，你们应住于随观身不净；你们应善立内心的入出息念；你们应住于随观一切行无常。诸比丘，对于住于随观身不净者，对净相的贪随眠得以断除。对于善立内心入出息念者，外在诸寻思、恼害之分不复存在。对于住于随观一切行无常者，无明得断除，明得生起。"世尊说此义。此中如是说：
"随观身不净，念住入出息；
常见诸行灭，精进无间断。
正见具足僧，由此得解脱；
智证已圆满，寂静度瑜伽。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第六。
86. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"对于随法行法的比丘，这是随法解说：称为随法行法者，说时只说法，不说非法；思惟时只思惟法，不思惟非法；或者舍弃二者，住于舍、具念、正知。"世尊说此义。此中如是说：
"乐法喜法者，思维于正法；
忆念于正法，比丘不退失。
或行或住立，或坐卧皆然；
内心得调伏，寂静得成就。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第七。
8. 盲暗经

87. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome , bhikkhave, akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā . Katame tayo? Kāmavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Byāpādavitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Vihiṃsāvitakko, bhikkhave, andhakaraṇo acakkhukaraṇo aññāṇakaraṇo paññānirodhiko vighātapakkhiko anibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo akusalavitakkā andhakaraṇā acakkhukaraṇā aññāṇakaraṇā paññānirodhikā vighātapakkhikā anibbānasaṃvattanikā.

‘‘Tayome, bhikkhave, kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā. Katame tayo? Nekkhammavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Abyāpādavitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Avihiṃsāvitakko, bhikkhave, anandhakaraṇo cakkhukaraṇo ñāṇakaraṇo paññāvuddhiko avighātapakkhiko nibbānasaṃvattaniko. Ime kho, bhikkhave, tayo kusalavitakkā anandhakaraṇā cakkhukaraṇā ñāṇakaraṇā paññāvuddhikā avighātapakkhikā nibbānasaṃvattanikā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Tayo vitakke kusale vitakkaye, tayo pana akusale nirākare;

Sa ve vitakkāni vicāritāni, sameti vuṭṭhīva rajaṃ samūhataṃ;

Sa ve vitakkūpasamena cetasā, idheva so santipadaṃ samajjhagā’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Antarāmalasuttaṃ



87. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，这三种不善寻是致盲者，使无眼者，使无智者，灭慧者，属烦恼分者，不导向涅槃者。是哪三种？诸比丘，欲寻是致盲者，使无眼者，使无智者，灭慧者，属烦恼分者，不导向涅槃者。诸比丘，恚寻是致盲者，使无眼者，使无智者，灭慧者，属烦恼分者，不导向涅槃者。诸比丘，害寻是致盲者，使无眼者，使无智者，灭慧者，属烦恼分者，不导向涅槃者。诸比丘，这三种不善寻是致盲者，使无眼者，使无智者，灭慧者，属烦恼分者，不导向涅槃者。
诸比丘，这三种善寻是不致盲者，生眼者，生智者，增慧者，不属烦恼分者，导向涅槃者。是哪三种？诸比丘，出离寻是不致盲者，生眼者，生智者，增慧者，不属烦恼分者，导向涅槃者。诸比丘，无恚寻是不致盲者，生眼者，生智者，增慧者，不属烦恼分者，导向涅槃者。诸比丘，无害寻是不致盲者，生眼者，生智者，增慧者，不属烦恼分者，导向涅槃者。诸比丘，这三种善寻是不致盲者，生眼者，生智者，增慧者，不属烦恼分者，导向涅槃者。"世尊说此义。此中如是说：
"三种善寻当思维，三种不善应远离；
如雨止息尘埃息，寻思觉察皆止息；
以心止息诸寻思，此世即得寂静道。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第八。
9. 内垢经

88. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā. Katame tayo? Lobho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Doso, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Moho, bhikkhave, antarāmalo antarāamitto antarāsapatto antarāvadhako antarāpaccatthiko. Ime kho, bhikkhave, tayo antarāmalā antarāamittā antarāsapattā antarāvadhakā antarāpaccatthikā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Anatthajanano lobho, lobho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

‘‘Luddho atthaṃ na jānāti, luddho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ [andhaṃ tamaṃ (sī.)] tadā hoti, yaṃ lobho sahate naraṃ.

‘‘Yo ca lobhaṃ pahantvāna, lobhaneyye na lubbhati;

Lobho pahīyate tamhā, udabindūva pokkharā.

‘‘Anatthajanano doso, doso cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

‘‘Duṭṭho atthaṃ na jānāti, duṭṭho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ doso sahate naraṃ.

‘‘Yo ca dosaṃ pahantvāna, dosaneyye na dussati;

Doso pahīyate tamhā, tālapakkaṃva bandhanā.

‘‘Anatthajanano moho, moho cittappakopano;

Bhayamantarato jātaṃ, taṃ jano nāvabujjhati.

‘‘Mūḷho atthaṃ na jānāti, mūḷho dhammaṃ na passati;

Andhatamaṃ tadā hoti, yaṃ moho sahate naraṃ.

‘‘Yo ca mohaṃ pahantvāna, mohaneyye na muyhati;

Mohaṃ vihanti so sabbaṃ, ādiccovudayaṃ tama’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Devadattasuttaṃ



88. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，这三种是内垢、内敌、内怨、内杀手、内对头。是哪三种？诸比丘，贪是内垢、内敌、内怨、内杀手、内对头。诸比丘，瞋是内垢、内敌、内怨、内杀手、内对头。诸比丘，痴是内垢、内敌、内怨、内杀手、内对头。诸比丘，这就是三种内垢、内敌、内怨、内杀手、内对头。"世尊说此义。此中如是说：
"贪生不利益，贪使心扰动；
内生诸恐怖，众人不觉知。
贪者不知利，贪者不见法；
盲暗时生起，贪欲胜众生。
若人断除贪，不贪可贪事；
贪从彼脱落，如水珠莲叶。
瞋生不利益，瞋使心扰动；
内生诸恐怖，众人不觉知。
瞋者不知利，瞋者不见法；
盲暗时生起，瞋恚胜众生。
若人断除瞋，不瞋可瞋事；
瞋从彼脱落，如熟果离枝。
痴生不利益，痴使心扰动；
内生诸恐怖，众人不觉知。
痴者不知利，痴者不见法；
盲暗时生起，愚痴胜众生。
若人断除痴，不痴可痴事；
破除一切痴，如日出破暗。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第九。
10. 提婆达多经

89. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tīhi, bhikkhave, asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Katamehi tīhi? Pāpicchatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Pāpamittatāya, bhikkhave, abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho. Sati kho pana uttarikaraṇīye [uttariṃ karaṇīye (syā.)] oramattakena visesādhigamena [visesādhigamena ca (syā. pī.)] antarā vosānaṃ āpādi. Imehi kho, bhikkhave, tīhi asaddhammehi abhibhūto pariyādinnacitto devadatto āpāyiko nerayiko kappaṭṭho atekiccho’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Mā jātu koci lokasmiṃ, pāpiccho udapajjatha;

Tadamināpi jānātha, pāpicchānaṃ yathā gati.

‘‘Paṇḍitoti samaññāto, bhāvitattoti sammato;

Jalaṃva yasasā aṭṭhā, devadattoti vissuto [me sutaṃ (pāḷiyaṃ)].

‘‘So pamāṇamanuciṇṇo [pamādamanuciṇṇo (ka. sī. syā. pī.), samānamanuciṇṇo (aṭṭha.)], āsajja naṃ tathāgataṃ;

Avīcinirayaṃ patto, catudvāraṃ bhayānakaṃ.

‘‘Aduṭṭhassa hi yo dubbhe, pāpakammaṃ akubbato;

Tameva pāpaṃ phusati [phusseti (syā.)], duṭṭhacittaṃ anādaraṃ.

‘‘Samuddaṃ visakumbhena, yo maññeyya padūsituṃ;

Na so tena padūseyya, bhesmā hi udadhi mahā.

‘‘Evameva [evametaṃ (syā.)] tathāgataṃ, yo vādena vihiṃsati;

Sammaggataṃ [samaggataṃ (sī. ka.)] santacittaṃ, vādo tamhi na rūhati.

‘‘Tādisaṃ mittaṃ kubbetha, tañca seveyya paṇḍito;

Yassa maggānugo bhikkhu, khayaṃ dukkhassa pāpuṇe’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Catuttho vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Vitakkāsakkārasadda, cavanaloke asubhaṃ;

Dhammaandhakāramalaṃ, devadattena te dasāti.

5. Pañcamavaggo

1. Aggappasādasuttaṃ



89. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，提婆达多为三种非法所征服，心被占据，必堕恶趣，必入地狱，住世一劫，不可救治。是哪三种？诸比丘，提婆达多为恶欲所征服，心被占据，必堕恶趣，必入地狱，住世一劫，不可救治。诸比丘，提婆达多为恶友所征服，心被占据，必堕恶趣，必入地狱，住世一劫，不可救治。而且当仍有更高应作时，他因获得低劣殊胜而中途停止。诸比丘，提婆达多为这三种非法所征服，心被占据，必堕恶趣，必入地狱，住世一劫，不可救治。"世尊说此义。此中如是说：
"愿世间任何，不生起恶欲；
由此当了知，恶欲者归趣。
知为智者称，被认为修习；
光辉具名声，名为提婆达。
他执着傲慢，冒犯于如来；
堕无间地狱，四门甚可畏。
谁害无害者，伤未作恶者；
恶报及其身，恶心不敬者。
若人欲毒瓶，污染大海水；
不能污大海，海洋甚可畏。
如是向如来，以言语伤害；
正道寂静心，言语不能及。
应与此为友，智者应亲近；
随顺其道比，得尽诸苦际。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第十。
第四品终。
其摄颂：
寻、恭敬、天声、命终、世间、不净、
法、盲暗、垢、提婆达多等十经。
5. 第五品
1. 最上信经

90. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, aggappasādā. Katame tayo? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā [bahupadā (ka.)] vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññināsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho . Ye, bhikkhave, buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

‘‘Yāvatā, bhikkhave, dhammā saṅkhatā vā asaṅkhatā vā, virāgo tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano pipāsavinayo ālayasamugghāto vaṭṭupacchedo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ye, bhikkhave, virāge dhamme pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti.

‘‘Yāvatā , bhikkhave, saṅghā vā gaṇā vā, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā esa bhagavato sāvakasaṅgho āhuneyyo pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Ye, bhikkhave, saṅghe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hoti. Ime kho, bhikkhave, tayo aggappasādā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Aggato ve pasannānaṃ, aggaṃ dhammaṃ vijānataṃ;

Agge buddhe pasannānaṃ, dakkhiṇeyye anuttare.

‘‘Agge dhamme pasannānaṃ, virāgūpasame sukhe;

Agge saṅghe pasannānaṃ, puññakkhette anuttare.

‘‘Aggasmiṃ dānaṃ dadataṃ, aggaṃ puññaṃ pavaḍḍhati;

Aggaṃ āyu ca vaṇṇo ca, yaso kitti sukhaṃ balaṃ.

‘‘Aggassa dātā medhāvī, aggadhammasamāhito;

Devabhūto manusso vā, aggappatto pamodatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Paṭhamaṃ.

2. Jīvikasuttaṃ

91. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Antamidaṃ, bhikkhave, jīvikānaṃ yadidaṃ piṇḍolyaṃ. Abhisāpoyaṃ [abhisāpāyaṃ (sī.), abhilāpāyaṃ (syā. pī.), abhisapāyaṃ (ka.)], bhikkhave, lokasmiṃ – ‘piṇḍolo vicarasi pattapāṇī’ti. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, kulaputtā upenti atthavasikā, atthavasaṃ paṭicca; neva rājābhinītā, na corābhinītā, na iṇaṭṭā, na bhayaṭṭā, na ājīvikāpakatā. Api ca kho ‘otiṇṇamhā jātiyā jarāya maraṇena sokehi paridevehi dukkhehi domanassehi upāyāsehi dukkhotiṇṇā dukkhaparetā , appeva nāma imassa kevalassa dukkhakkhandhassa antakiriyā paññāyethā’ti. Evaṃ pabbajito cāyaṃ, bhikkhave, kulaputto so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo, byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo, muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo. Seyyathāpi, bhikkhave, chavālātaṃ ubhatopadittaṃ majjhe gūthagataṃ neva gāme kaṭṭhatthaṃ pharati na araññeः tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi gihibhogā parihīno sāmaññatthañca na paripūretī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Gihibhogā parihīno, sāmaññatthañca dubbhago;

Paridhaṃsamāno pakireti, chavālātaṃva nassati.

‘‘Kāsāvakaṇṭhā bahavo, pāpadhammā asaññatā;

Pāpā pāpehi kammehi, nirayaṃ te upapajjare.

‘‘Seyyo ayoguḷo bhutto, tatto aggisikhūpamo;

Yañce bhuñjeyya dussīlo, raṭṭhapiṇḍamasaññato’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dutiyaṃ.

3. Saṅghāṭikaṇṇasuttaṃ



90. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，这三种是最上信。是哪三种？诸比丘，凡是一切众生，无足、二足、四足、多足，有色、无色，有想、无想、非想非非想，其中如来被称为最上，是阿罗汉、正等正觉者。诸比丘，于佛生信者，是于最上生信。于最上生信者，得最上果报。
诸比丘，凡是一切法，有为或无为，离贪被称为最上，即：除憍慢、灭渴爱、断执著、断轮回、灭爱欲、离贪、灭尽、涅槃。诸比丘，于离贪法生信者，是于最上生信。于最上生信者，得最上果报。
诸比丘，凡是一切僧团或团体，如来声闻僧被称为最上，即：四双八辈，是世尊的声闻僧，应请、应供、应施、应合掌，是世间无上福田。诸比丘，于僧生信者，是于最上生信。于最上生信者，得最上果报。诸比丘，这就是三种最上信。"世尊说此义。此中如是说：
"信于最上者，知晓最上法；
信最上佛陀，无上应供处。
信最上正法，离贪寂灭乐；
信最上僧伽，无上福田处。
施与最上者，增长最上福；
寿命及容色，名声乐力增。
智者施最上，住最上正法；
天人两界中，得最上欢喜。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第一。
[由于文本较长，我将分段继续翻译剩余部分]

92. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Saṅghāṭikaṇṇe cepi, bhikkhave , bhikkhu gahetvā piṭṭhito piṭṭhito anubandho assa pāde pādaṃ nikkhipanto, so ca hoti abhijjhālu kāmesu tibbasārāgo byāpannacitto paduṭṭhamanasaṅkappo muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatindriyo; atha kho so ārakāva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammañhi so, bhikkhave, bhikkhu na passati. Dhammaṃ apassanto na maṃ passati [maṃ na passati (syā.)].

‘‘Yojanasate cepi so, bhikkhave, bhikkhu vihareyya. So ca hoti anabhijjhālu kāmesu na tibbasārāgo abyāpannacitto apaduṭṭhamanasaṅkappo upaṭṭhitassati sampajāno samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo; atha kho so santikeva mayhaṃ, ahañca tassa. Taṃ kissa hetu? Dhammaṃ hi so, bhikkhave, bhikkhu passati; dhammaṃ passanto maṃ passatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Anubandhopi ce assa, mahiccho ca vighātavā;

Ejānugo anejassa, nibbutassa anibbuto;

Giddho so vītagedhassa, passa yāvañca ārakā.

‘‘Yo ca dhammamabhiññāya, dhammamaññāya paṇḍito;

Rahadova nivāte ca, anejo vūpasammati.

‘‘Anejo so anejassa, nibbutassa ca nibbuto;

Agiddho vītagedhassa, passa yāvañca santike’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Tatiyaṃ.

4. Aggisuttaṃ

93. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tayome, bhikkhave, aggī. Katame tayo? Rāgaggi, dosaggi, mohaggi – ime kho, bhikkhave, tayo aggī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Rāgaggi dahati macce, ratte kāmesu mucchite;

Dosaggi pana byāpanne, nare pāṇātipātino.

‘‘Mohaggi pana sammūḷhe, ariyadhamme akovide;

Ete aggī ajānantā, sakkāyābhiratā pajā.

‘‘Te vaḍḍhayanti nirayaṃ, tiracchānañca yoniyo;

Asuraṃ pettivisayaṃ, amuttā mārabandhanā.

‘‘Ye ca rattindivā yuttā, sammāsambuddhasāsane;

Te nibbāpenti rāgaggiṃ, niccaṃ asubhasaññino.

‘‘Dosaggiṃ pana mettāya, nibbāpenti naruttamā;

Mohaggiṃ pana paññāya, yāyaṃ nibbedhagāminī.

‘‘Te nibbāpetvā nipakā, rattindivamatanditā;

Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.

‘‘Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Catutthaṃ.

5. Upaparikkhasuttaṃ

94. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tathā tathā, bhikkhave, bhikkhu upaparikkheyya yathā yathāssa [yathā yathā (bahūsu)] upaparikkhato bahiddhā cassa viññāṇaṃ avikkhittaṃ avisaṭaṃ ajjhattaṃ asaṇṭhitaṃ anupādāya na paritasseyya. Bahiddhā, bhikkhave, viññāṇe avikkhitte avisaṭe sati ajjhattaṃ asaṇṭhite anupādāya aparitassato āyatiṃ jātijarāmaraṇadukkhasamudayasambhavo na hotī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Sattasaṅgappahīnassa, netticchinnassa bhikkhuno;

Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi tassa punabbhavo’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Pañcamaṃ.

6. Kāmūpapattisuttaṃ



92. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，即使比丘紧握我的僧伽梨衣角，步步紧随其后，但若他贪著欲乐，强烈贪欲，心怀瞋恚，意念污浊，失念不正知，心不专一，散乱无度，诸根放逸；那么他离我甚远，我也离他甚远。何以故？诸比丘，因为该比丘不见法。不见法者即不见我。
诸比丘，即使比丘住在百由旬之外，但若他不贪著欲乐，无强烈贪欲，心无瞋恚，意念清净，具念正知，心一境性，诸根防护；那么他与我甚近，我也与他甚近。何以故？诸比丘，因为该比丘见法。见法者即见我。"世尊说此义。此中如是说：
"虽随后紧跟，多欲生烦恼；
动随不动者，未寂随寂者；
贪随离贪者，看他多远离。
智者证知法，了知法意义；
如湖无风时，不动得寂静。
不动随不动，已寂随寂者；
无贪随离贪，看他多亲近。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第三。
93. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，这三种火。是哪三种？贪火、瞋火、痴火——诸比丘，这就是三种火。"世尊说此义。此中如是说：
"贪火烧众生，耽迷着欲乐；
瞋火烧瞋者，杀害诸生命。
痴火烧迷者，不知圣者法；
不知此诸火，众生乐有身。
增长于地狱，畜生诸道趣；
阿修罗饿鬼，未脱魔罗缚。
昼夜勤精进，正觉之教中；
常修不净想，息灭于贪火。
最上诸人等，以慈息瞋火；
以通达智慧，息灭于痴火。
智者勤昼夜，息灭诸火已；
无余般涅槃，超越一切苦。
圣者具智慧，正知诸智者；
了知生已尽，不复受后有。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第四。
94. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，比丘应如是观察：当他观察时，他的识不散乱外驰，内心不执著，不因执取而恐惧。诸比丘，当识不散乱外驰，内心不执著，不因执取而恐惧时，未来不会生起生、老、死等苦的积聚。"世尊说此义。此中如是说：
"断除众生缚，切断渴爱网；
轮回生已尽，更无有后有。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第五。
6. 欲生经

95. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Tisso imā, bhikkhave, kāmūpapattiyo [kāmuppattiyo (sī.)]. Katamā tisso? Paccupaṭṭhitakāmā, nimmānaratino , paranimmitavasavattino – imā kho, bhikkhave, tisso kāmūpapattiyo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Paccupaṭṭhitakāmā ca, ye devā vasavattino;

Nimmānaratino devā, ye caññe kāmabhogino;

Itthabhāvaññathābhāvaṃ , saṃsāraṃ nātivattare.

‘‘Etamādīnavaṃ ñatvā, kāmabhogesu paṇḍito;

Sabbe pariccaje kāme, ye dibbā ye ca mānusā.

‘‘Piyarūpasātagadhitaṃ , chetvā sotaṃ duraccayaṃ;

Asesaṃ parinibbanti, asesaṃ dukkhamaccaguṃ.

‘‘Ariyaddasā vedaguno, sammadaññāya paṇḍitā;

Jātikkhayamabhiññāya, nāgacchanti punabbhava’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Chaṭṭhaṃ.

7. Kāmayogasuttaṃ

96. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Kāmayogayutto, bhikkhave, bhavayogayutto āgāmī hoti āgantā [āgantvā (syā. ka.)] itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogayutto anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Kāmayogavisaṃyutto, bhikkhave, bhavayogavisaṃyutto arahā hoti, khīṇāsavo’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Kāmayogena saṃyuttā, bhavayogena cūbhayaṃ;

Sattā gacchanti saṃsāraṃ, jātimaraṇagāmino.

‘‘Ye ca kāme pahantvāna, appattā āsavakkhayaṃ;

Bhavayogena saṃyuttā, anāgāmīti vuccare.

‘‘Ye ca kho chinnasaṃsayā, khīṇamānapunabbhavā;

Te ve pāraṅgatā loke, ye pattā āsavakkhaya’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Sattamaṃ.

Kalyāṇasīlasuttaṃ



95. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，这三种是欲界化生。是哪三种？现欲天、化乐天、他化自在天——诸比丘，这就是三种欲界化生。"世尊说此义。此中如是说：
"现欲诸天众，及他化自在；
化乐诸天众，及余欲受乐；
此有彼有中，轮回不能度。
智者知此患，在诸欲受用；
舍离一切欲，无论天与人。
断除难度流，爱着可意乐；
无余般涅槃，超越一切苦。
圣者具智慧，正知诸智者；
了知生已尽，不复受后有。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第六。
96. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，系缚于欲结、有结者，是还来者，还来此界。诸比丘，离欲结、系缚有结者，是不还者，不还此界。诸比丘，离欲结、离有结者，是阿罗汉，诸漏已尽。"世尊说此义。此中如是说：
"系缚欲有结，二者皆具足；
众生行轮回，往返生死中。
舍离诸欲者，未得漏尽时；
系缚有结者，名为不还者。
已断诸疑惑，不受后有慢；
世间到彼岸，彼已得漏尽。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第七。
善戒经

97. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Kalyāṇasīlo, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccati –

‘‘Kathañca , bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati, ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇasīlo hoti. Iti kalyāṇasīlo.

‘‘Kalyāṇadhammo ca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sattannaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇadhammo hoti. Iti kalyāṇasīlo, kalyāṇadhammo.

‘‘Kalyāṇapañño ca kathaṃ hoti ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇapañño hoti.

‘‘Iti kalyāṇasīlo kalyāṇadhammo kalyāṇapañño imasmiṃ dhammavinaye ‘kevalī vusitavā uttamapuriso’ti vuccatī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Taṃ ve kalyāṇasīloti, āhu bhikkhuṃ hirīmanaṃ [hirīmataṃ (syā. ka.)].

‘‘Yassa dhammā subhāvitā, satta [patta (sabbattha)] sambodhigāmino;

Taṃ ve kalyāṇadhammoti, āhu bhikkhuṃ anussadaṃ.

‘‘Yo dukkhassa pajānāti, idheva khayamattano;

Taṃ ve kalyāṇapaññoti, āhu bhikkhuṃ anāsavaṃ.

‘‘Tehi dhammehi sampannaṃ, anīghaṃ chinnasaṃsayaṃ;

Asitaṃ sabbalokassa, āhu sabbapahāyina’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dānasuttaṃ

98. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dvemāni , bhikkhave, dānāni – āmisadānañca dhammadānañca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ dānānaṃ yadidaṃ – dhammadānaṃ.

‘‘Dveme, bhikkhave, saṃvibhāgā – āmisasaṃvibhāgo ca dhammasaṃvibhāgo ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ saṃvibhāgānaṃ yadidaṃ – dhammasaṃvibhāgo.

‘‘Dveme , bhikkhave, anuggahā – āmisānuggaho ca dhammānuggaho ca. Etadaggaṃ, bhikkhave, imesaṃ dvinnaṃ anuggahānaṃ yadidaṃ – dhammānuggaho’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Yamāhu dānaṃ paramaṃ anuttaraṃ, yaṃ saṃvibhāgaṃ bhagavā avaṇṇayi [avaṇṇayī (sī.)];

Aggamhi khettamhi pasannacitto, viññū pajānaṃ ko na yajetha kāle.

‘‘Ye ceva bhāsanti suṇanti cūbhayaṃ, pasannacittā sugatassa sāsane;

Tesaṃ so attho paramo visujjhati, ye appamattā sugatassa sāsane’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Navamaṃ.

10. Tevijjasuttaṃ



97. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，具足善戒、善法、善慧的比丘，在此法与律中被称为'圆满者、梵行已立、最上士'。
诸比丘，比丘如何具足善戒？在此，诸比丘，比丘持戒，护持波罗提木叉律仪而住，具足正行与行处，于微细罪中见怖畏，受持学处而学习。诸比丘，如是比丘具足善戒。此为善戒。
如何具足善法？在此，诸比丘，比丘住于修习七菩提分法。诸比丘，如是比丘具足善法。此为善戒、善法。
如何具足善慧？在此，诸比丘，比丘以诸漏尽，无漏心解脱、慧解脱，于现法中自证知、作证、具足而住。诸比丘，如是比丘具足善慧。
如是具足善戒、善法、善慧的比丘，在此法与律中被称为'圆满者、梵行已立、最上士'。"世尊说此义。此中如是说：
"身语意三业，无有诸恶作；
具足善戒者，谓有惭比丘。
善修七觉分，趣向菩提法；
具足善法者，谓无染比丘。
了知自身中，苦尽于此处；
具足善慧者，谓无漏比丘。
具足此诸法，无忧断疑惑；
不依一切世，谓舍一切者。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第八。
98. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，有这两种布施——物施与法施。诸比丘，这两种布施中，法施为最上。
诸比丘，有这两种分享——物分享与法分享。诸比丘，这两种分享中，法分享为最上。
诸比丘，有这两种摄受——物摄受与法摄受。诸比丘，这两种摄受中，法摄受为最上。"世尊说此义。此中如是说：
"所说最上无上施，世尊赞叹此分享；
最胜福田信心清，智者谁不适时施。
说法听法两俱者，信心清净善逝教；
彼等获得最上义，善住善逝教法中。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第九。
10. 三明经

99. Vuttañhetaṃ bhagavatā, vuttamarahatāti me sutaṃ –

‘‘Dhammenāhaṃ, bhikkhave, tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena.

‘‘Kathañcāhaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattena? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṃsampi jātiyo cattālīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekepi saṃvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṃvaṭṭavivaṭṭakappe – ‘amutrāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto amutra udapādiṃ. Tatrāpāsiṃ evaṃnāmo evaṃgotto evaṃvaṇṇo evamāhāro evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvedī evamāyupariyanto. So tato cuto idhūpapanno’ti . Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Ayamassa paṭhamā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā. Te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. Ayamassa dutiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Ayamassa tatiyā vijjā adhigatā hoti, avijjā vihatā, vijjā uppannā, tamo vihato, āloko uppanno, yathā taṃ appamattassa ātāpino pahitattassa viharato. Evaṃ kho ahaṃ, bhikkhave, dhammena tevijjaṃ brāhmaṇaṃ paññāpemi, nāññaṃ lapitalāpanamattenā’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca. Tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Pubbenivāsaṃ yovedi [yovedi (sabbattha)], saggāpāyañca passati;

Atho [atha (syā. ka.)] jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni.

‘‘Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo;

Tamahaṃ vadāmi tevijjaṃ, nāññaṃ lapitalāpana’’nti.

Ayampi attho vutto bhagavatā, iti me sutanti. Dasamaṃ.

Pañcamo vaggo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Pasāda jīvita saṅghāṭi , aggi upaparikkhayā;

Upapatti [uppatti (sī.)] kāma kalyāṇaṃ, dānaṃ dhammena te dasāti.


99. 这是世尊所说，是阿罗汉所说，如是我闻——
"诸比丘，我说依法成就三明的婆罗门，不是仅凭空谈。
诸比丘，我如何说依法成就三明的婆罗门，不是仅凭空谈？在此，诸比丘，比丘忆念种种宿命，即：一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、三十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多劫坏、多劫成、多劫坏成——'我曾生于彼处，如是名、如是姓、如是容貌、如是饮食、如是苦乐感受、如是寿命。从彼处死，生于彼处。在彼处又如是名、如是姓、如是容貌、如是饮食、如是苦乐感受、如是寿命。从彼处死，生于此处。'如是详细忆念种种宿命。这是他获得第一明，无明破除，明生起，黑暗破除，光明生起，如是不放逸、热诚、专心而住。
复次，诸比丘，比丘以清净超人的天眼，见众生死时、生时，下劣、高贵，美丑，善趣、恶趣，随业而去——'此等众生具身恶行、语恶行、意恶行，诽谤圣者，持邪见，行邪见业。彼等身坏命终后，生于恶趣、恶道、堕处、地狱。或此等众生具身善行、语善行、意善行，不诽谤圣者，持正见，行正见业。彼等身坏命终后，生于善趣天界。'如是以清净超人的天眼，见众生死时、生时，下劣、高贵，美丑，善趣、恶趣，随业而去。这是他获得第二明，无明破除，明生起，黑暗破除，光明生起，如是不放逸、热诚、专心而住。
复次，诸比丘，比丘以诸漏尽，无漏心解脱、慧解脱，于现法中自证知、作证、具足而住。这是他获得第三明，无明破除，明生起，黑暗破除，光明生起，如是不放逸、热诚、专心而住。诸比丘，我如是说依法成就三明的婆罗门，不是仅凭空谈。"世尊说此义。此中如是说：
"能知宿命事，天眼见善恶；
证得生命尽，牟尼成胜智。
具此三种明，是为三明者；
我说此三明，非徒虚言说。"
这个意义也是世尊所说，如是我闻。第十。
第五品终。
其摄颂：
信乐、活命、僧伽梨、火、观察、
化生、欲、善、施，以法为十经。


Tikanipāto niṭṭhito.

三集终。


